Ziņas

Pārtikas rūpniecībā higiēnas problēmas bieži tiek saistītas ar nepiemērotu mazgāšanas līdzekli. Tomēr prakse rāda, ka daudzos gadījumos mikrobioloģiskas novirzes, īsāks produkta derīguma termiņš vai pat produkta kvalitātes problēmas rodas nevis līdzekļa dēļ, bet gan nepareizi veikta mazgāšanas procesa dēļ.

Šādos gadījumos baktērijas saglabājas uz virsmām vai iekārtās, un problēmas visbiežāk atklājas tikai laboratoriskajos izmeklējumos vai tad, kad produkts jau ir nonācis tirgū.

Praksē visbiežāk sastopami trīs galvenie iemesli:

• Netīrumu atlikumi uz virsmām

Tauku, olbaltumvielu vai citu organisko atlikumu slānis rada labvēlīgu vidi baktēriju vairošanai, pat ja virsma vizuāli izskatās tīra.

• Nepareizi izvēlēti mazgāšanas risinājumi

Ja tiek izmantots nepiemērots mazgāšanas līdzeklis vai tas tiek lietots nepareizai virsmai, netīrumi tiek noņemti tikai daļēji, un iekārtās uzkrājas nogulsnes.

• Procedūru neievērošana ikdienas praksē

Ja higiēnas darbības katrā maiņā tiek veiktas atšķirīgi, netiek kontrolēti parametri vai netiek ievērotas noteiktās instrukcijas, rezultāti kļūst nestabili un palielinās baktēriju piesārņojums.

Secinājums ir vienkāršs: higiēnas rezultātus nosaka ne tikai izvēlētais mazgāšanas līdzeklis, bet arī tas, kā tas tiek lietots. Pareizi izvēlēti līdzekļi darbojas efektīvi tikai tad, ja tiek ievērots skaidrs process, pareizi parametri un konsekventa ikdienas prakse.

Veterinārā un piena kvalitātes prakse rāda, ka baktēriju piesārņojums bieži rodas nepareizi veiktas slaukšanas iekārtu mazgāšanas dēļ. Pat labas kvalitātes piens var tikt piesārņots, ja mazgāšanas process tiek veikts nepareizi vai nekonsekventi.

Praksē visbiežāk izceļas trīs galvenās riska jomas:

• Nepiemēroti mazgāšanas parametri

Pārāk zema vai pārāk augsta mazgāšanas temperatūra, pārāk īss cikls vai nepareiza mazgāšanas secība nenoņem tauku, olbaltumvielu un baktēriju atlikumus no sistēmas.

• Kļūdas ķīmijas lietošanā

Pārāk vāja koncentrācija, nepiemērota mazgāšanas līdzekļa izvēle vai slikta mazgāšanas šķīduma cirkulācija samazina mazgāšanas efektivitāti un atstāj nogulsnes cauruļvados.

• Konsekvences un kontroles trūkums

Ja mazgāšana tiek veikta neregulāri vai netiek ievērotas programmas, sistēma pakāpeniski piesārņojas un baktēriju skaits palielinās.

Secinājums ir vienkāršs: konsekventi veikta mazgāšana, pareizi izvēlēts un dozēts mazgāšanas līdzeklis, kā arī pareiza procesu ievērošana nodrošina mazāku baktēriju piesārņojumu, labāku piena kvalitāti un ilgāku iekārtu kalpošanas laiku.

Veterinārā prakse jau sen ir pierādījusi, ka veselīgs tesmenis tieši ietekmē piena kvalitāti, govs produktivitāti un saimniecības darbības rādītājus. Mastīts joprojām ir viena no visbiežāk sastopamajām problēmām piena lopkopībā, un vairumā gadījumu tā cēlonis ir slikta ikdienas higiēna.

Praksē parasti izkristalizējas trīs galvenās riska jomas:

• Netīra un mitra vide

Mitra un netīra vide rada labvēlīgus apstākļus mastītu izraisošo baktēriju izplatībai un var kļūt par vienu no infekcijas cēloņiem.

• Nepiemēroti slaukšanas higiēnas procesi

Nepiemērota tesmeņa sagatavošana pirms slaukšanas vai nepietiekama dezinfekcija pēc slaukšanas vājina aizsargājošo efektu un palielina baktēriju piesārņojuma risku.

• Profilakses trūkums un ikdienas rutīna

Ja problēmas tiek risinātas tikai pēc to rašanās vai higiēnas pasākumi tiek veikti nepastāvīgi, infekcijas risks paliek un laika gaitā palielinās.

Secinājums ir vienkāršs: kad tesmeņa higiēna kļūst par ikdienas rutīnas sastāvdaļu, mastīta gadījumi samazinās, piena kvalitāte uzlabojas un ražīgums palielinās.

Veterinārijas pētījumi jau sen ir pierādījuši, ka klibums ir viena no lielākajām ražīguma problēmām piena lopkopības saimniecībās. Tiek lēsts, ka 70–90 % klibuma gadījumu ir saistīti ar infekciozām nagu slimībām, nevis mehāniskām traumām.

Šīs problēmas parasti attīstās pakāpeniski un ir cieši saistītas ar vides apstākļiem un ikdienas higiēnas paradumiem. Mitra un netīra vide rada labvēlīgus apstākļus baktērijām, kas bojā nagu audus un galu galā izraisa sāpīgu iekaisumu.

Praksē visbiežāk tiek izcelti trīs galvenie faktori, kas visvairāk ietekmē nagu veselību:

• Mitrums un netīrumi uzglabāšanas vidē

Ilgstoša mitruma klātbūtne nagu zonā mīkstina audus un rada labvēlīgus apstākļus patogēnu un infekcijas izraisītāju vairošanās, pat vizuāli “tīrā” vidē.

• Nepietiekama ikdienas aprūpe

Neregulāra mēslu izvākšana, netīri gaiteņi un nekopti uzglabāšanas laukumi izraisa pastāvīgu nagu piesārņojumu un palielina infekcijas risku.

• Profilakses trūkums

Nagu problēmas bieži tiek risinātas pēc to rašanās, lai gan veterinārā prakse liecina, ka visefektīvākie ir profilaktiski risinājumi un konsekventi procesi.

Secinājums ir vienkāršs: govs nagu veselība sākas nevis ar ārstēšanu, bet ar ikdienas higiēnu un vides pārvaldību. Šis process tieši atspoguļojas ganāmpulka veselībā un saimniecības rezultātos.

Infekciju profilakse AGRO nozarē nesākas ar zālēm vai “stingrākiem pasākumiem”, bet ar pareizi pārvaldītiem higiēnas procesiem. To jau sen uzsver starptautiskās vadlīnijas un veterinārā prakse.

Praksē mēs parasti redzam trīs galvenās jomas, kurās rodas vislielākais risks:

• Nepietiekams higiēnas process

Pat lietojot atbilstošus dezinfekcijas līdzekļus, nepietiekama virsmas sagatavošana, nepareiza darbību secība vai nepietiekams kontakta laiks samazinās dezinfekcijas efektivitāti.

• Nepietiekama zonu nošķiršana

Identiskas higiēnas prakses visās jomās palielina infekciju izplatīšanās risku. Bioloģiskās drošības principi skaidri norāda uz zonu nošķiršanas nozīmi, bet praksē tas bieži tiek ignorēts.

• Nepietiekama konsekvence un kontrole

Pat labi higiēnas plāni nedarbojas bez atbildības, kontroles un periodiskas pārskatīšanas.

Secinājums ir vienkāršs: infekcijas risks samazinās, ja higiēna tiek pārvaldīta kā sistēma, nevis kā atsevišķu darbību kopums.